Uz cilvēku neved neviena laipa, neviens tilts. Uz cilvēku var aiziet tikai pa atspulgiem.

Katrai dienai ir uzliesmojums. Ja tu visu dienu esi gājis un neesi to redzējis, tad gaidi. Nemirkšķini acis. Varbūt tas notiek tai brīdī, kad tavas acis aizmirkšķinās.

Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.

Un atkal krīt zvaigzne un ceļas cerība. Kā bizonis ceļas cerība, kā baldriāns.

Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi – sirds iesāpas no skaistuma…

Kāda man dīvaina gaume- mīlu es tikai trīs. Tevi, kas bija un nāca, tevi, kas blakus nu stāv, tevi ,ko sirds un prāts meklē un kuras nav.

Bērni acīs neskatās divos gadījumos: tad, kad pats ir nepatiess, un tad, kad otrs – lielais ir nepatiess.

Jo nevajaga nemaz daudz – kādreiz pavisam nieku. Lai uzrakstītu sev par prieku, dziesmiņu par prieku.

Teikt vai neteikt, ka es Tevi.. Un jā.. Varbūt pat ļoti.

Katrai dienai ir savs vārds. Tas atnāk dažreiz kā melodisks motīvs, uzpeld, pārņem un neatstājas.